miegamice sarunvaloda
miegamice kopdz.: dat. v. -em, s. -ei, dsk. ģen. -ču lietvārds
1.Cilvēks, kam patīk daudz gulēt.
PiemēriCelies miegamice!
1.1.pārnestā nozīmē Pasīvs, neizdarīgs cilvēks.
PiemēriViņš ir īsts cīnītājs, nevis tāds miegamice kā tu.