vērt
vērt veru [veru̧ arī veru], ver, ver, pag. vēru darbības vārds; transitīvs
1.Virzīt (ko virās iestiprinātu, piemēram, durvis, logu) vaļā vai ciet.
PiemēriVērt logu.
1.1.kopā ar: "vaļā" vai "ciet" Virzīt vaļā vai ciet (piemēram, durvis, logu, aizkarus, arī muti, acis).
PiemēriVērt logu vaļā.
2.Virzīt (ko) cauri (caurumam, spraugai u. tml.).
PiemēriVērt diegu adatā.
3.Virzīt, veidojot virteni (ko uz kā).
PiemēriVērt pērlītes uz diega.
Stabili vārdu savienojumiVērt durvis. Vērt muti. Vērt vaļā maku.