vieglināt
vieglināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
vieglinājums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Darīt vieglāku vai vieglu (piemēram, darbu, kādu norisi, arī dzīvi).
PiemēriVieglināt saspringto situāciju.
- Vieglināt saspringto situāciju.
- Kad man bija grūti darbi, Ar dziesmīti [dziesmiņu] vieglināju.
2.Mazināt (negatīvu pārdzīvojumu, arī sāpes, ciešanas).
PiemēriVieglināt sāpes.
- Vieglināt sāpes.
- Draugu tuvums vieglināja pārdzīvojumu.
- Ilgas pēc mājām vieglināja tuvinieku vēstules.
- Viņš savas ciešanas vieglināja alkoholā.