nobremzēt
nobremzēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Bremzējot apstādināt (transportlīdzekli), arī ievērojami samazināt (tā) kustības ātrumu.
PiemēriNobremzēt autobusu.
1.1.intransitīvs Tiekot bremzētam, apstāties (par transportlīdzekli).
PiemēriTaksometrs nobremzēja tieši pie pieturas.
2.Ievērojami samazināt, vai pilnīgi apturēt (kā) norises, attīstības ātrumu.
PiemēriNobremzēt vietējo ražošanu.