snaust
snaust snaužu, snaud, snauž, pag. snaudu darbības vārds; intransitīvs
1.Atrasties nedziļā, īslaicīgā miegā; atrasties pārejas stāvoklī starp nomodu un miegu.
PiemēriUz palodzes snauž kaķis.
1.1.pārnestā nozīmē Būt klusam, mierīgam.
PiemēriDārzs snauž ieputināts.
1.2.pārnestā nozīmē Būt neatklātam, neapzinātam, neizpaustam (piem., par spējām, īpašībām, uzskatiem).
PiemēriViņā snauž mākslinieks.