Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
aizsmēķēt
aizsmēķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Aizdedzināt, aizkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.) smēķēšanai; iesākt smēķēt.
PiemēriAizsmēķēt papirosu.
1.1.intransitīvs Piesmēķēt.
PiemēriAtļaujiet aizsmēķēt!