zīmulis
zīmulis -ļa, dsk. ģen. -ļu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tievs grafīta vai ar saistvielām sajauktas sausas krāsvielas stienītis, parasti koka ietvarā (rakstīšanai vai zīmēšanai).
PiemēriParastais zīmulis.
- Parastais zīmulis.
- Krāsu zīmuļi.
- Asināt zīmuli.
- Zīmēt ar zīmuli.
Stabili vārdu savienojumiAcu zīmulis. Ass zīmulis. Ciets zīmulis.
- Acu zīmulis — kosmētikas piederums kontūru uzvilkšanai ap acīm.
- Ass zīmulis — zīmulis ar nosmailinātu grafītu.
- Ciets zīmulis — zīmulis ar lēni dilstošu grafītu.
- Lūpu zīmulis — lūpukrāsa.
- Mehāniskais zīmulis — mehāniski izbīdāms grafīta vai ar saistvielām sajauktas sausas krāsvielas stienītis plastmasas vai metāla ietvarā.
- Mīksts zīmulis — zīmulis ar ātri dilstošu grafītu.
- Ņemt rokā zīmuli — rakstīt, sākt rakstīt.
2.formā: vienskaitlis Grafikas tehnika, kurā izmanto zīmuli; šādā tehnikā darināts darbs.
PiemēriDarbs zīmuļa tehnikā.
- Darbs zīmuļa tehnikā.
- Portrets zīmulī.