uzsvilpt
uzsvilpt -svilpju, -svilp, -svilpj, pag. -svilpu darbības vārds; intransitīvs
Ar svilpienu dot (kādam) ziņu, likt saprast ko.
PiemēriSkaļi uzsvilpt pārējiem.
- Skaļi uzsvilpt pārējiem.
- Uzsvilpt zēnam ielas otrā pusē.
- Uzsvilpt sunim, lai nāk šurp.
- Gribētu iemācīties šādi uzsvilpt.