atjēgties
atjēgties -jēdzos [-jȩ̃dzuôs], -jēdzies, -jēdzas [-jȩ̃dzas], pag. -jēdzos darbības vārds; atgriezenisks
1.Atgūt savaldību, spēju skaidri domāt (pēc satraukuma, pārdzīvojuma); atgūt samaņu.
PiemēriAtjēgties pēc apjukuma.
2.Pēkšņi aptvert, saprast.
PiemēriAtjēgties, ka līdzi nav naudas.