atklāsme
atklāsme dsk. ģen. -mju lietvārds; sieviešu dzimte
1.Atveidošana, izpausme (mākslas darbā); atklāšana.
PiemēriRaksturu atklāsme daiļdarbā.
- Raksturu atklāsme daiļdarbā.
- Varoņa pārdzīvojumu atklāsme.
- Grāmatas satura atklāsmē palīdz ilustrācijas.
2.Tas, kas sniedz apskaidrību, palīdz saprast ko būtisku.
PiemēriMākslai jāsniedz atklāsme.
- Mākslai jāsniedz atklāsme.
- Katrs viņa vārds bija atklāsme.
2.1.Nozīmīgs fakts, parādība, ko uzzina, aptver.
PiemēriPēkšņā atklāsme meiteni samulsina.
- Pēkšņā atklāsme meiteni samulsina.
- Ceļā ieraudzītais šķiet atklāsme.
2.2.joma: reliģija Dieva esamības atklāšanās; Dieva sūtīta parādība, redzējums.
PiemēriBūdams trimdā Patmas salā, Jānis piedzīvoja varenu atklāsmi.
- Būdams trimdā Patmas salā, Jānis piedzīvoja varenu atklāsmi.