spēt
spēt spēju, spēj, spēj, pag. spēju darbības vārds; transitīvs
1.Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem).
PiemēriSpēt iet, runāt.
- Spēt iet, runāt.
- Spēt spriest.
- Spēt domāt.
- Spēt pielietot tuvcīņas paņēmienus.
- Nespēju palīdzēt.
1.1.Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) – par dzīvniekiem, augiem.
PiemēriDzīvnieks ilgi spēj uzturēties zem ūdens.
- Dzīvnieks ilgi spēj uzturēties zem ūdens.
1.2.Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina bioloģiskās norises (par organismu, tā daļām, procesiem tajā).
PiemēriAugi spēj pielāgoties sausumam.
- Augi spēj pielāgoties sausumam.
1.3.Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina tā darbību, funkcijas (par psihiskiem procesiem, idejām u. tml.).
PiemēriNespēt sabojāt romantisko noskaņu.
- Nespēt sabojāt romantisko noskaņu.
2.formā: trešā persona Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.).
PiemēriMaksimālais ātrums, ko spēj attīstīt lidmašīna.
- Maksimālais ātrums, ko spēj attīstīt lidmašīna.
- Motors spēj strādāt lielā slodzē.