Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
likvidēt
likvidēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., priekšmets, viela) beidz pastāvēt, eksistēt; iznīcināt.
PiemēriLikvidēt atrastos spridzekļus.
1.1.Panākt, ka (kāds) zaudē dzīvību; nonāvēt.
PiemēriNacistu likvidētie civiliedzīvotāji.
1.2.Novērst; panākt, ka (kas, piem., domstarpības) zūd.
PiemēriLikvidēt kaitīgo ietekmi uz vidi.
2.Panākt, ka (piem., organizācija, uzņēmums) beidz darboties.
PiemēriLikvidēt partiju.
Cilme:No franču liquider, kam pamatā latīņu liquidare ‘padarīt skaidru’.