Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
bļaut sarunvaloda
bļaut bļauju, bļauj, bļauj, pag. bļāvu darbības vārds; intransitīvs
1.Kliegt, skaļi runāt.
PiemēriBļauj, ka visas malas skan.
  • Bļauj, ka visas malas skan.
  • Bļaut nelabā balsī.
1.1.Kliegt, skaļi, nesavaldīgi raudāt.
PiemēriBērns skrien bļaudams.
  • Bērns skrien bļaudams.
2.formā: trešā persona Radīt skaļas balss skaņas (par dzīvniekiem).
PiemēriĀrā bļauj kaķi.
  • Ārā bļauj kaķi.
Stabili vārdu savienojumiBļauj kā aizkauts.