Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
zādzība
zādzība lietvārds; sieviešu dzimte
Neatļauta, tīša, parasti slepena svešas mantas bezatlīdzības piesavināšanās, lai rīkotos ar šo mantu kā ar savu.
PiemēriVeikt, izdarīt zādzību.
  • Veikt, izdarīt zādzību.
  • Liela apmēra zādzība.
  • Apsūdzēt zādzībā.
  • Aizturēt par zādzību.
  • Zādzība ar ielaušanos.
Stabili vārdu savienojumiIdentitātes zādzība.
  • Identitātes zādzība situācija, kad kāds ļaunprātīgos nolūkos bez personas atļaujas lieto tās personīgo informāciju.