sankcionēt
sankcionēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
Atļaut (ko), dot sankciju, atzīt par likumīgu.
PiemēriSankcionēt kratīšanu.
- Sankcionēt kratīšanu.
- Prokurors sankcionē arestu.
Cilme:No franču sanctionner, kam pamatā latīņu sancire ‘svētīt’.