ieplūdināt
ieplūdināt darbības vārds; transitīvs
iepludināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
ieplūdinājums lietvārds; vīriešu dzimte
iepludinājums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Panākt, arī pieļaut, ka ieplūst (ūdenskrātuvē).
PiemēriIeplūdināt upē neattīrītus notekūdeņus.
1.1.Iekļaut (kādā kopumā), pievienot (kādam kopumam).
PiemēriAutors grāmatā iepludinājis labu tiesu autobiogrāfiska materiāla.