Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
piegulēt
piegulēt -guļu, -guli, -guļ, pag. -gulēju intransitīvs, darbības vārds
1.formā: trešā persona Pilnīgi atbilst (parasti augumam) – par apģērbu, retāk apaviem.
PiemēriUzvalks viņam piegulēja perfekti.
2.formā: trešā persona Būt cieši piekļautam.
PiemēriJāskatās, lai komprese labi piegulētu slimajai vietai.
3.transitīvs Iesaistīt dzimumattiecībās.
PiemēriBarons piegulējis muižas visskaistāko meiteni.
Stabili vārdu savienojumiPiegulēt bērnu.