pakļaut
pakļaut -kļauju, -kļauj, -kļauj, pag. -kļāvu darbības vārds; transitīvs
1.Ar varu panākt, ka (tauta, valsts) nonāk (kā) atkarībā.
PiemēriPakļaut latvju ciltis.
- Pakļaut latvju ciltis.
- Latgale bija pakļauta Krievijai.
2.Panākt, ka (kāds, kas) tiek pakārtots (kam), ir atkarīgs (no kā).
PiemēriPakļaut savai ietekmei.
- Pakļaut savai ietekmei.
- Savu darbošanos pakļaut mērķa sasniegšanai.
2.1.Panākt, ka tiek veikts, izdarīts (kas).
PiemēriPakļaut kontrolei.
- Pakļaut kontrolei.
- Pakļaut medicīniskiem eksperimentiem.
- Pakļaut klīniskiem izmēģinājumiem.
3.Pieļaut, ka (kāds, kas) nonāk (piem., kādu apstākļu) iedarbībā.
PiemēriPakļaut sevi riskam.
- Pakļaut sevi riskam.
- Nedrīkst bērnus pakļaut briesmām.
- Krāsu nedrīkst pakļaut tiešajiem saules stariem.