pakļaut
pakļaut -kļauju, -kļauj, -kļauj, pag. -kļāvu darbības vārds; transitīvs
1.Ar varu panākt, ka (tauta, valsts) nonāk (kā) atkarībā.
PiemēriPakļaut latvju ciltis.
2.Panākt, ka (kāds, kas) tiek pakārtots (kam), ir atkarīgs (no kā).
PiemēriPakļaut savai ietekmei.
2.1.Panākt, ka tiek veikts, izdarīts (kas).
PiemēriPakļaut kontrolei.
3.Pieļaut, ka (kāds, kas) nonāk (piem., kādu apstākļu) iedarbībā.
PiemēriPakļaut sevi riskam.