griezt2
griezt [griêzt] griežu, griez, griež, pag. griezu transitīvs, darbības vārds
1.Ar asu rīku, priekšmetu sadalīt daļās, atdalīt no veselā; arī smalcināt.
PiemēriGriezt maizi ar nazi.
Stabili vārdu savienojumiGriezta brūce.
1.1.intransitīvs; formā: trešā persona Būt izmantojamam dalīšanai, šķelšanai.
PiemēriNazis griež labi.
2.intransitīvs; formā: trešā persona Spiežoties miesā, beržot ievainot, radīt sāpes.
PiemēriSpaiņa stīpa griež rokā.
2.1.Nepatīkami kairināt.
PiemēriSpilgtā gaisma griež acīs.
3.Ar asu rīku gatavot, veidot (ko).
PiemēriGriezt koka rotaļlietas.
3.1.formā: trešā persona Šķelt, radīt plaisu, rievu.
PiemēriArkla lemeši griež mālaino zemi.
4.intransitīvs; formā: trešā persona Radīt raksturīgas čirkstošas skaņas (par griezi).
PiemēriVakarā pļavā sāk griezt grieze.
Stabili vārdu savienojumi(Ie)griezt makā (robu). Griež kā ar nazi sirdī. Griež kā nazis sirdī.