kļaut
kļaut kļauju, kļauj, kļauj, pag. kļāvu darbības vārds; transitīvs
1.Spiest, cieši likt, arī virzīt (kopā, pie kā, kam klāt).
PiemēriKļaut galvu mātei pie krūtīm.
- Kļaut galvu mātei pie krūtīm.
- Kļaut sev klāt bērnu.
- Kļaut pirkstus kopā.
- Naktī, spārnus kļāvušas, Aizmieg baltās kaivas..
2.Ņemt, tvert no vairākām vai visām pusēm.
PiemēriKļaut delnās dārgo piemiņu.
- Kļaut delnās dārgo piemiņu.