dzirdīt
dzirdīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Dot, arī ļaut (kādam) dzert.
PiemēriDzirdīt kumeļus.
- Dzirdīt kumeļus.
- Bērnu dzirdīja ar pienu.
1.1.Dot dzert (alkoholiskus dzērienus).
PiemēriDzirdīt talciniekus ar alu.
- Dzirdīt talciniekus ar alu.