uzbungot
uzbungot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds
uzbungāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds
1.intransitīvs Īsu brīdi, arī reizēm bungot (pa ko, kam).
PiemēriUzbungot ar pirkstiem pa galdu.
- Uzbungot ar pirkstiem pa galdu.
- Kārtīgi uzbungot pa durvīm.
2.sarunvaloda, transitīvs Klauvējot, zvanot u. tml., panākt, ka (kāds) uzmostas; uzmodināt (parasti ar grūtībām).
PiemēriAp pusnakti uzbungāju kaimiņu augšā.
- Ap pusnakti uzbungāju kaimiņu augšā.
- Pamodos laicīgi, uzbungāju citus.
- Naktī uzbungoju vīru augšā, lai iet pie durvīm.
2.1.Trokšņojot, skaļi rosoties u. tml., pieļaut, ka (kāds) uzmostas.
PiemēriŠķiet, ka es visus uzbungāju.
- Šķiet, ka es visus uzbungāju.