Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
bloķēt
bloķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
1.Izolēt militāri, politiski vai ekonomiski; pārtraukt (piem., sakarus) piespiedu kārtā.
PiemēriBloķēt militāru objektu, pilsētu, ostu, sakaru līnijas.
1.1.Neļaut izmantot; aizturēt.
PiemēriBloķēt noguldījumu bankā.
2.joma: medicīna Izslēgt uz laiku (kāda orgāna vai orgānu sistēmas) funkcijas.
PiemēriBloķēt muguras nervu centru.
3.joma: fiziskā kultūra un sports Sporta spēlēs – aizšķērsot ceļu bumbai vai spēles pretiniekam.