inerce
inerce dsk. ģen. -ču sieviešu dzimte, lietvārds
1.joma: fizika Ķermeņa īpašība saglabāt miera vai vienmērīgas taisnvirziena kustības stāvokli, ja uz šo ķermeni neiedarbojas ārēji spēki.
PiemēriInerces likums.
2.Tieksme, tendence saglabāt iepriekšējo stāvokli, nepieļaut izmaiņas, rīkoties pa vecam vai tā kā citi.
PiemēriDarīt ko aiz inerces.
Cilme:No latīņu inertia ‘nekustīgums, bezdarbīgums’.