ļauties
ļauties ļaujos, ļaujies, ļaujas, pag. ļāvos darbības vārds; atgriezenisks
1.Nepretoties, neiebilstot pakļauties (kāda rīcībai, prasībām).
PiemēriĻauties pierunāties.
- Ļauties pierunāties.
- Bērns ļaujas, ka viņu ved pie rokas.
Stabili vārdu savienojumiNeļauties izjokoties.
- Neļauties izjokoties — neļaut sevi izjokot.
1.1.Ļaut iedarboties uz sevi (piem., skaņām).
PiemēriĻauties jūras vējam un viļņu šalkām.
- Ļauties jūras vējam un viļņu šalkām.
1.2.Ļaut izpausties, ļaut sevi pārņemt (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim); nodoties (kam).
PiemēriĻauties atmiņām.
- Ļauties atmiņām.
- Ļauties fantāzijām.
- Ļauties priekam.
- Ļauties asarām.
- Neļauties slinkumam.