Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
nobultēt
nobultēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
Cieši aizdarīt (ar bultu, stieni u. tml.); aizbultēt.
PiemēriNobultēt no iekšpuses durvis.