nobultēt
nobultēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
Cieši aizdarīt (ar bultu, stieni u. tml.); aizbultēt.
PiemēriNobultēt no iekšpuses durvis.
- Nobultēt no iekšpuses durvis.
- Nobultēt vārtus.