izdarīties
izdarīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos darbības vārds; atgriezenisks
1.Izrīkoties; uzvesties.
PiemēriNepieklājīgi izdarīties ar viesiem.
- Nepieklājīgi izdarīties ar viesiem.
- Nu gan tu esi izdarījies neglīti!
2.Ilgāku laiku, daudz darīt (dažādā veidā, arī dažādus darbus).
PiemēriIzdarīties dažādus dārza darbus.
- Izdarīties dažādus dārza darbus.
- Izdarījāmies visādi.