izdarīt
izdarīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Darot paveikt.
PiemēriIzdarīt darbu laikā.
- Izdarīt darbu laikā.
- Izdarīt uzdoto, paredzēto.
- Izdarīt labu, sliktu.
- Viss ir izdarīts pareizi.
- Izdarīt kļūdu.
- Viņi to izdarīja.
- Izdari solīto!
- Ko tik bērni visu nav izdarījuši!
1.1.Iesākt, pasākt, arī rīkoties.
PiemēriCietušā labā nekā vairs nevarēja izdarīt.
- Cietušā labā nekā vairs nevarēja izdarīt.
- Pareizi, ka tā izdarīji!
1.2.Darbojoties, rīkojoties, veikt (ko nevēlamu).
PiemēriIzdarīt nelietību, noziegumu.
- Izdarīt nelietību, noziegumu.
- Izdarīt likuma pārkāpumu.
- Zēni izdarīja nedarbus.
2.Paveikt, izpildīt, realizēt, iegūstot noteiktus rezultātus.
PiemēriIzdarīt eksperimentus ar augiem.
- Izdarīt eksperimentus ar augiem.
- Izdarīt analīžu pārbaudes.
- Izdarīt atklājumu medicīnā.
2.1.Uzrakstīt, ierakstīt, pierakstīt; fiksēt.
PiemēriIzdarīt piezīmes manuskripta tekstā.
- Izdarīt piezīmes manuskripta tekstā.
- Izdarīt kļūdu labojumu.
- Izdarīt ierakstu dzimšanas apliecībā.
3.Domāšanas procesā izveidot, radīt.
PiemēriSlēdziens tika izdarīts ātri.
- Slēdziens tika izdarīts ātri.
- Secinājumus par šo rīcību izdariet paši!
Stabili vārdu savienojumiIzdarīt kļūdu.
- Izdarīt kļūdu — pieļaut kļūdu, kļūdīties.