Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
fiksēt
fiksēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
1.Konstatēt; atzīmēt, pierakstīt (kādu faktu).
PiemēriFiksēt slimnieka veselības stāvokli.
2.Nostiprināt (piem., bojātus locekļus, to daļas) noteiktā stāvoklī.
PiemēriFiksēt lauzto roku.
Cilme:No franču fixer, kuram pamatā ir latīņu fixus ‘ciets, stiprs’.