konstatēt
konstatēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
konstatācija sieviešu dzimte, lietvārds
konstatējums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Atklāt, izzināt, noteikt.
PiemēriKonstatēt faktu.
1.1.Izteikt spriedumu, apgalvojumu.
Piemēri"Ir jau vēls", viņš konstatēja.
Cilme:No franču constater, kam pamatā latīņu constat ‘ir zināms’.