prasmīgs
prasmīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
prasmīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
prasmīgi apstākļa vārds
prasmīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kam ir laba prasme (par cilvēku).
PiemēriPrasmīgs ārsts, celtnieks.
- Prasmīgs ārsts, celtnieks.
Stabili vārdu savienojumiPrasmīgas rokas.
- Prasmīgas rokas — veiklas rokas.
1.1.Tāds, kas ir paveikts, izdarīts ar labu prasmi.
PiemēriPrasmīgs darbs.
- Prasmīgs darbs.
- Prasmīgs telpu iekārtojums.
- Prasmīga pasākuma organizācija.
- Prasmīgi apieties ar aparatūru.