celiņš
celiņš lietvārds; vīriešu dzimte
1.Dem. → ceļš.
2.Matu šķirtne.
PiemēriIzšķirt celiņu.
- Izšķirt celiņu.
3.Šaurs, garens paklājs; arī galdauts.
PiemēriPašausts celiņš.
- Pašausts celiņš.
- Izklāt gaitenī rakstainu celiņu.
Stabili vārdu savienojumiGrīdas celiņš.
- Grīdas celiņš — šaura, garena grīdsega.
4.Atsevišķa josla.
4.1.joma: fiziskā kultūra un sports No abām pusēm iezīmēta josla.
PiemēriBaseina celiņš.
- Baseina celiņš.
- Skriet pa malējo celiņu.