celis
celis -ļa, dsk. ģen. -ļu lietvārds; vīriešu dzimte
Locītava, kas savieno kājas augšstilbu ar apakšstilbu; ceļgals.
PiemēriKreisais, labais celis.
Stabili vārdu savienojumiNodreb ceļi. Nokrist ceļos. Nokrist uz ceļiem.
Stabili vārdu savienojumiJūra līdz ceļiem. Locīt ceļus. Nospiest uz ceļiem. Rāpot (vai) uz ceļiem (kāda priekšā).