noskaust
noskaust -skaužu, -skaud, -skauž, pag. -skaudu darbības vārds; transitīvs
noskaudums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Skaužot izraisīt to, ka (kādam) notiek kas nevēlams, ļauns, ka (kāds) neiegūst, zaudē (ko).
PiemēriEs nezinu, kas mūs ir noskaudis.
- Es nezinu, kas mūs ir noskaudis.
- Noskaust kaimiņa lopus.
- Nelabvēlis varot otram noskaust veiksmi.
2.Neiedot, nepiešķirt (to, kas pienākas) vai iedot, piešķirt (ko) mazāk, nekā nepieciešams.
PiemēriViņam liktenis noskaudis acu gaismu.
- Viņam liktenis noskaudis acu gaismu.
- Daudziem šķiet, ka laime viņiem ir noskausta.
- Zvejniekiem noskaustās zvejas kvotas.