noskaust
noskaust -skaužu, -skaud, -skauž, pag. -skaudu darbības vārds; transitīvs
noskaudums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Skaužot izraisīt to, ka (kādam) notiek kas nevēlams, ļauns, ka (kāds) neiegūst, zaudē (ko).
PiemēriEs nezinu, kas mūs ir noskaudis.
2.Neiedot, nepiešķirt (to, kas pienākas) vai iedot, piešķirt (ko) mazāk, nekā nepieciešams.
PiemēriViņam liktenis noskaudis acu gaismu.