noskrambāt
noskrambāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
noskrambāties darbības vārds; atgriezenisks
noskrambājums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Skrambājot ievainot; nobrāzt.
PiemēriNoskrambāts deguns.
- Noskrambāts deguns.
- Elkoņi noskrambāti līdz asinīm.
1.1.Skrambājot sabojāt.
PiemēriAutomašīnai nedaudz noskrambāti sāni.
- Automašīnai nedaudz noskrambāti sāni.