pašlepnums
pašlepnums [pašlȩpnùms] lietvārds; vīriešu dzimte
Psihisks (emocionāls) stāvoklis, arī rakstura, personības īpašība, kam raksturīgs lepnums pašam par sevi, pašapzinīgums, pašcieņa, arī pārākuma apziņa.
PiemēriLatvieša pašlepnums.
- Latvieša pašlepnums.
- Dzimtas pašlepnums.
- Sportista pašlepnums.
- Celt savu pašlepnumu.
- Aizvainot mākslinieka pašlepnumu.