pašķirties
pašķirties -šķiros, -šķiries, -šķiras, pag. -šķīros darbības vārds; atgriezenisks
1.formā: trešā persona Pavirzīties, paliekties uz abām; tikt pašķirtam (1).
PiemēriCilvēku pūlis pašķīrās, dodams ceļu.
- Cilvēku pūlis pašķīrās, dodams ceļu.
- Krūmi pašķīrās, un no turienes parādījās izspūrusi galva.
- Skatuves priekškars lēni pašķiras vaļā.
- Vējā mati pašķīrās uz visām pusēm.
- Mākoņi pašķīrās, un paspīdēja saule.
2.formā: trešā persona Paveikties, sekmēties (par darbu, darbību); rasties labvēlīgiem apstākļiem, situācijai.
PiemēriJauneklim darbs sāk pašķirties.
- Jauneklim darbs sāk pašķirties.
- Negaidīti pašķiras jaunas iespējas.
3.Pārtraukt, neturpināt laulību, kopdzīvi, draudzību; izšķirties.
PiemēriJaunlaulātie jau pēc gada pašķirās.
- Jaunlaulātie jau pēc gada pašķirās.
- Vīrs no sievas pašķīries.
- Draudzenes sastrīdējās un pašķīrās.
- Bērna vecāki ir pašķīrušies.
Stabili vārdu savienojumiCeļi pašķiras.
- Ceļi pašķiras idioma — saka, ja cilvēki vairs netiekas, ja starp viņiem radušās domstarpības.