taisnīgs
taisnīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
taisnīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
taisnīgi apstākļa vārds
1.Tāds, kas izturas, rīkojas atbilstoši cilvēka tiesībām, taisnīgumam, godīgumam.
PiemēriTaisnīgs un godīgs cilvēks.
- Taisnīgs un godīgs cilvēks.
- Taisnīga skolotāja.
2.Tāds (stāvoklis, kārtība), kas atbilst cilvēka tiesībām, taisnīgumam, godīgumam.
PiemēriTaisnīgs likums.
- Taisnīgs likums.
- Taisnīgs tiesas spriedums.
- Taisnīga uzvara.
- Taisnīgas prasības.
- Taisnīgi rīkoties.