vajadzība
vajadzība lietvārds; sieviešu dzimte
1.Vispārināta īpašība → vajadzīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis, kad kas ir noteikti vajadzīgs, kad bez kā nevar iztikt.
PiemēriVajadzība pēc ēdiena.
- Vajadzība pēc ēdiena.
- Vajadzība pēc atbalsta.
- Pateikt savu vajadzību.
- Nokārtot savas vajadzības.
- Nav nekādas vajadzības par to runāt.
Stabili vārdu savienojumiDabiskās vajadzības.
- Dabiskās vajadzības — cilvēka vajadzība atbrīvot urīnpūsli vai zarnas no to satura.
- Nokārtot dabiskās vajadzības — atbrīvot urīnpūsli vai zarnas no to satura.
1.1.formā: daudzskaitlis Faktori (dabiski, sociāli, garīgi), to kopums, kas nepieciešams (organisma, personības, sociālas grupas) dzīves, darbības nodrošināšanai.
PiemēriIkdienas vajadzības.
- Ikdienas vajadzības.
- Dabiskās vajadzības.
- Apmierināt savas vajadzības.
Stabili vārdu savienojumiVajadzība spiež.
- Vajadzība spiež — sarunvaloda saka, ja ir jārīkojas, pakļaujoties apstākļiem.
Stabili vārdu savienojumiVajadzības izteiksme.
- Vajadzības izteiksme — izteiksme, kas izsaka vajadzību veikt kādu darbību.