labsajūta
labsajūta lietvārds; sieviešu dzimte
1.Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas patīkamas izjūtas, apmierinājums, laba pašsajūta.
PiemēriViņu pārņēma labsajūta.
- Viņu pārņēma labsajūta.
- Labsajūtā atlaisties dīvānā.
1.1.Šāds emocionāls stāvoklis (dzīvniekam).
PiemēriKaķis labsajūtā murrāja.
- Kaķis labsajūtā murrāja.