tēlot
tēlot [tȩ̀luõt] -oju, -o, -o, pag. -oju, tr. un intransitīvs, darbības vārds
1.Atspoguļot, atveidot (ko) mākslas tēlos, mākslas darbā; atspoguļot, atveidot (ko) – par mākslas darbu.
PiemēriRomānā karš tēlots kā postoša, baisa stihija, pār kuru cilvēkiem nav varas.
1.1.Ar skatuves mākslas, kinematogrāfijas u. tml. līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi, filmu); atveidot izrādē, iestudējumā, filmā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
PiemēriTēlot galveno lomu.
2.Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība, emocionāls stāvoklis).
PiemēriTēlot muļķi.