tēlot
tēlot [tȩ̀luôt] -oju, -o, -o, pag. -oju, tr. un darbības vārds; intransitīvs
1.Atspoguļot, atveidot (ko) mākslas tēlos, mākslas darbā; atspoguļot, atveidot (ko) – par mākslas darbu.
PiemēriRomānā karš tēlots kā postoša, baisa stihija, pār kuru cilvēkiem nav varas.
- Romānā karš tēlots kā postoša, baisa stihija, pār kuru cilvēkiem nav varas.
- Sāpīgais bērna dzimšanas process filmā tēlots pārāk romantiski.
1.1.Ar skatuves mākslas, kinematogrāfijas u. tml. līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi, filmu); atveidot izrādē, iestudējumā, filmā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
PiemēriTēlot galveno lomu.
- Tēlot galveno lomu.
- Tēlot režisora jaunākajā filmā.
2.Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība, emocionāls stāvoklis).
PiemēriTēlot muļķi.
- Tēlot muļķi.
- Viņa kā allaž tēloja lielo modes dāmu.
- Ko tu tēlo!