Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
izklīdināt
izklīdināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, ka izklīst.
PiemēriIzklīdināt piketētājus.
  • Izklīdināt piketētājus.
  • Policija izklīdināja streikotājus.
1.1.Izkliedēt.
PiemēriVējš izklīdināja dūmus.
  • Vējš izklīdināja dūmus.
1.2.Panākt, ka izzūd, mazinās (piem., negatīvs psihisks stāvoklis).
PiemēriIzklīdināt bailes, šaubas.
  • Izklīdināt bailes, šaubas.
  • Izklīdināt baumas.