izredzētais
izredzētais [izrȩdzȩ̂taĩs] lietvārds; vīriešu dzimte
izredzētā [izrȩdzȩ̂tã] lietvārds; sieviešu dzimte
1.Cilvēks, kas iemantojis īpašu labvēlību; cilvēks, kam ir izcils stāvoklis (salīdzinājumā ar citiem).
PiemēriIzredzēto profesija.
1.1.novecojis Cilvēks, kas ir izraudzīts par dzīvesbiedru vai dzīvesbiedri.
PiemēriNoskūpstīt savu izredzēto.