trakums
trakums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Ļoti spraigs, intensīvs psihisks stāvoklis: arī psihisks stāvoklis, kam ir raksturīgs saprātīguma zudums.
PiemēriAcīs zvēro naida trakums.
- Acīs zvēro naida trakums.
- Dusmu trakumā metos viņam virsū.
- Vīrs dzeruma trakumā uzbrucis kaimiņam.
2.Pārdroša, pārgalvīga, arī vieglprātīga izturēšanās, rīcība.
PiemēriJaunības trakums.
- Jaunības trakums.
3.Nepārdomāta, arī bezjēdzīga izturēšanās, rīcība.
PiemēriKur nu tādu trakumu, sakarsušam skriet ārā salā!
- Kur nu tādu trakumu, sakarsušam skriet ārā salā!
4.parasti formā: vienskaitlis Vispārināta īpašība → traks3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriSabiedrību pārņēmis publiskas dejošanas trakums.
- Sabiedrību pārņēmis publiskas dejošanas trakums.