nadzīgs
nadzīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
nadzīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
nadzīgi apstākļa vārds
nadzība lietvārds; sieviešu dzimte
nadzīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Veikls, izveicīgs; ātrs.
PiemēriNadzīgs zēns.
- Nadzīgs zēns.
- Nadzīgi kabatzagļi.
- Nadzīgi strādāt, darboties.
- Nadzīgi doties prom.
- Zirgs ir nadzīgs rikšotājs.
2.Tāds, kas aktīvi īsteno savu vēlēšanos, tieksmi.
PiemēriNadzīgs uz nedarbiem.
- Nadzīgs uz nedarbiem.
- Nadzīgs uz grāmatu lasīšanu.
2.1.pārnestā nozīmē Tāds, kam ātri izraisās kāds (psihisks vai fizioloģisks) stāvoklis.
PiemēriKur nu Indulis uz sarkšanu pēkšņi tik nadzīgs!
- Kur nu Indulis uz sarkšanu pēkšņi tik nadzīgs!