Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
nadzīgs
nadzīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
nadzīga īpašības vārds; sieviešu dzimte
nadzīgi apstākļa vārds
nadzība lietvārds; sieviešu dzimte
nadzīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Veikls, izveicīgs; ātrs.
PiemēriNadzīgs zēns.
2.Tāds, kas aktīvi īsteno savu vēlēšanos, tieksmi.
PiemēriNadzīgs uz nedarbiem.
2.1.pārnestā nozīmē Tāds, kam ātri izraisās kāds (psihisks vai fizioloģisks) stāvoklis.
PiemēriKur nu Indulis uz sarkšanu pēkšņi tik nadzīgs!