sirdsmiers
sirdsmiers lietvārds; vīriešu dzimte
Psihisks stāvoklis, kam raksturīga prāta, emociju un rīcības saskaņa.
PiemēriIegūt, zaudēt sirdsmieru.
- Iegūt, zaudēt sirdsmieru.
- Rūpēties par slimnieka sirdsmieru.
- Uzturēt ģimenē sirdsmieru.
- Sniegt otram cilvēkam sirdsmieru.
- Viņš nekur nevar atrast sirdsmieru.