sirdsprieks
sirdsprieks lietvārds; vīriešu dzimte
Dziļš, patiess prieks; tas, kas izraisa dziļu, patiesu prieku.
PiemēriGūt sirdsprieku dabā.
- Gūt sirdsprieku dabā.
- Labestības un sirdsprieka pilni bērni.
- Mazulis bija mātes acuraugs un sirdsprieks.