garlaicība
garlaicība sieviešu dzimte, lietvārds
1.Bezdarbības vai interešu trūkuma izraisīts psihisks stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, apnikums, vienaldzība.
PiemēriSāk mocīt garlaicība.
1.1.Apstākļu kopums, kas izraisa šādu stāvokli.
PiemēriVisapkārt valdīja garlaicība.
Stabili vārdu savienojumiNomirt aiz garlaicības. Nomirt no garlaicības.