noblākšķēt
noblākšķēt 3. pers. -blākšķ, pag. -blākšķēja darbības vārds; intransitīvs
Īsu brīdi, vienu reizi blākšķēt.
PiemēriAizveroties noblākšķ durvis.
- Aizveroties noblākšķ durvis.
- Noblākšķ smags sitiens vai kritiens.