noblāzmot
noblāzmot 3. pers. -o, pag. -oja darbības vārds; intransitīvs
Īsu brīdi blāzmot un pārstāt blāzmot.
PiemēriNoblāzmoja sarkana gaisma.
- Noblāzmoja sarkana gaisma.
- Zibens noblāzmoja debesīs.